ir labi - nekur

nepiedod
un neturi ļaunu
savas būtības, savas vainas neapzinos
ja gribi, vari man sejā sist,
sit, sit...un no visa spēka
es neizvairīšos, es pat neiešu malā
man tavs vājums ir jānosargā
kādreiz ir jāpalīdz
no dusmām uz prieku tikt
piedošanu tad nelūdz
tas nepalīdz
savās skrandās es jutīšos kā princis
sapluinītās mazvērtības drānās
man silti,
tikai ved mani prom
man nepietiek un šeit maz gaisa
lai celtos un lidotu
tu prasi – kur?
nevajag virzienu zināmu
ir labi – nekur
un vēl labāk, ja mēs to zinātu