Manai sirdsmīļotajai Ivetiņai.(13)

autors: asaispuisis [dzejoļi]

Vienmēr mīla manu sirdi pilda,
Arī tad kad tikai domas silda,
Tavu tvirto augumu es jūtu,
Kaut ar- braucot kabīnē es sūtu.
Ceļš vēl tāls,bet zinu mani gaidi,
Velti telefonu tikai spaidi.
Manu balsi vējā saklausīsi,
Gaidot kad tu matos ruļļus tīsi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
de_Boharne	2012-06-12 11:44
M-de.
Plaanpraatinjsh	2012-06-12 11:56
:) Kā vienmēr ļoti aizkustinoši. Kur tad pats tik ilgi biji pazudis? Atkal tālbrauciens?
klusaisMiileetaajs	2012-06-12 12:14
Laikam baigi tālu bija aizbraucis, ja nav zonas mobilajā. :)) Bet vispār dzejolis savā tiešumā un vienkāršībā tiešām, piekrīt PLP, ļoti aizkustinošs. :)
ZARNU_MAISS	2012-06-12 14:49
Jā,kur mīla valda tur nemaz negatīvās enerģijas nevar būt.
laukroze	2012-06-12 15:49
īsta tālbraucēja-lasi daļņoboļšika dzejs:DD
assortina	2012-06-12 23:23
Sirdi plosošs dzejs! Ilgi nekas Ivetiņai nebij veltīts! :)
baigi_labais	2012-06-14 15:13
...mīla manu sirdi pilda saule ģīmi p...tus silda... ruļļus tin vien galvas matos! ( savādāk,kas zin-es skatos...)
GedertsPiebriedis	2012-06-15 19:35
Brīnišķīgs pieteikums! Vēlētos būt Ivetiņas vietā...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!