Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Manai sirdsmīļotajai Ivetiņai.2.

Atmiņā vēl pirmais mīla brīdis,
Tu man toreiz čukstot teici, jā,
Šķir to mirkli lielais laika sprīdis,
Tomēr šķiet,ka vakardiena tā...

Mežmalā jau rieksti zaros bija,
Maizes smaržā reiba rudzu lauks,
Kopā saplūdām kā zelta vija,
Mūžam novakares atmiņās kas plauks...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2012-03-12 14:07 
Baigi romantisks. Un progresīvs. :)
 durbes_paakjis  2012-03-12 14:35 
nē,tā būs cita-Saldus pusē sēj kviešus:))
 Plaanpraatinjsh  2012-03-12 15:23 
:)DD Tiešām,pavasaris atmiekšķē visas sirdis.Ģeniāli nav ,bet talantīgi gan.:))
 GedertsPiebriedis  2012-03-12 15:56 
Jaunais un daudzsološais autors sava kārtējā darbā aplūko situāciju ražas novākšanas
laikā, kad druvā minūte dārga, bet spēcīgu jūtu ietekmē nekas netiek darīts.
 lauvene4  2012-03-12 17:27 
man izlasījās, ka to mirkli šķir lielais strīdis:)
 ZARNU_MAISS  2012-03-12 18:01 
Dzejolis pozitīvās enerģijas uzlādēts.
 assortina  2012-03-12 18:34 
Piekrīt GP!
 kwazimorda  2012-03-12 20:06 
Man ar bērnībā gandrīz rieksti zaros palika, kad šļūcu pa stumbru lejā...
 FAETONS  2012-03-13 08:08 
:))Pavasaris daudziem liek dzejot.:))Nav slikti.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?