Līgo nakts mistērijas...

Viz raspodiņā lāse dzidra,
ar naivumu mums pretī skatās,
bet tautumeita peldas sidrā
un prom uz danču placi kratās...
Dīc ozoli,jo nevar runāt,
tiem piemeties ir laringīts
un bērzi baltie klausās dunā,
re, viens jau liecies,bāls kā krīts...
Tas ļaužu pūlis,melnā masa,
lec,vibrē, viļņojas un plūst,
un neko lieku nepieprasa,
jo Līgonakts tik ātri kūst...

Nāk rīts un saule apvārsnī
dod gaismai patiesības ceļu,
bet es vēl sapņa mākonī
ar ilgām siena ķīpu veļu.
"Kad atnāks latviešiem tie laiki?"
un dzejas viedie vārdi būs
kā prieks,kā ābeļziedi maigi,
kas mierinās un apsegs mūs?