Veltījums foršākajam dzejniekam

Maigs rīta vējš pār stāvu kalnu
spēlē paslēpes ar salnu,
tikmēr vīrs ar garu bārdu
spēlē "sunīšus" ar vārdu.

Lūst grafīts zīmulim un vējam
lūst balss no smiekliem nemitīgiem,
ir salnai rotaļas ar dejām
un elementiem pārgalvīgiem...

Vējš skūpsta salnu kalna galā
un vīram bārda balta kļūst...
un solās zīmulis ne salā
ne arī svelmē nenolūst...

...bet vārds...tas paliek noslēpumā
kā dienas artēriju žņaugs...
...vai klusē tu,vai arī runā,
šie vārdi Tev,mans mīļais draugs!