šausmīgs sentiments

autors: Lichia [dzejoļi]

Zem vīģeskokiem, zem olīvām
Gulējām tonakt
Es debesīs domāju esam.

Zem vīģēm, zem olīvām
Es mīlēju,

Gaisma ausa un dzisa, gaisma nesa,

Tā nakts bija debesis.

Bet tai naktī, tai dievīgā naktī
Tu vēstīji citai, -

„es esmu tik tālu un vēlos
Kaut sajūtu daļa no zemes manas
sasniegtu tavu”

Es klusi raudāju aiz sienas,
puķēm manis žēl.

---
Kalst olīvas pirms laika, plīst vīģes, to sēklās rūgta nots,
Plūst sula melni rūgta.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
eugen	2011-03-15 11:19
E****
klusaisMiileetaajs	2011-03-15 12:33
Pamēģiniet zem ābelēm, bumbierēm un ķiršiem to lietu darīt! Es domāju, ka būs pavisam cita štelle. :)
Plaanpraatinjsh	2011-03-15 15:30
Jā,ej nu sameklē to vīģes koku,varbūt,ka Botāniskajā dārzā ir,bet kas tad ļaus tur gozēties.
Closing_Time	2011-03-15 23:08
patīk
eugen	2011-03-16 11:03
..patiik man lasiit textus peec kurjiem [labaa noziimee] iisti nau kuo teikt jo vnk tie ir NOTIKUSJI [te dzdz parasti jo vairaak komentaaru jo taalaak no texta notiksjanas raxtiitie vaardi :)]
rose_from_future	2011-03-17 19:05
raksti vēl! nedari mums pāri ar klusēšanu!
malva	2011-03-20 15:20
*

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!