Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atkal pavasaris

Tu smaržo pēc svaigas *permas
Kā ērzelis pavasarī.
Es meklēju savu tiesu,
Lai smaržotu tāpat arī.

Aizbēgsim abi no fermas,
Lai ganītos palagu pļavās,
Un, nometot uzkrāto ziemu,
Iekristu kaislību skavās...

Un trauksmaini strauti manīs,
Kā kumeļi sadīgst manī.
Kamēr vien kumeļi dīgs,
pa-vasari neiznīks!
Viedokļi par dzejoli
 eugen  2011-02-20 14:38 
..skat gandriiz 4us gadus gaidiijaam naakosjo Lapsas pavasarji :)
 LapsaE  2011-02-20 14:58 
Re, kāds tomēr piefiksējis:D:D Kā nu lai attaisnojos?
(velku ar ķepiņu kautrīgus
aplīšus sniegā)....biezi meži, tikai eži....:)
 klusaisMiileetaajs  2011-02-20 16:00 
Nāks drīz PLP. Viņš zirgkopībā vairāk pieredzējis un zinās, ko teikt.
 FAETONS  2011-02-20 18:10 
Šodien vienreizēji savdabīgi dzejojumi.DD
 Plaanpraatinjsh  2011-02-20 18:44 
Neesmu zirgkopis un neko konkrētāk pateikt nevarēšu,zinu tikai to,ka ķēvēm kaislība
uznāk neatkarīgi no gadalaika(tāpat kā govīm),bet ērzeļi pielāgojas savām dāmām.DD
 straume22  2011-02-20 19:33 
assortina piekrīt Plpē!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?