Mosties ,Saulcerīt!

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Drīz atlidos mušas,
Kad spurgalas plauks.
Un strazdi tās ēdīs
Kā silķes, mans draugs.
Bet pagaidām sals
Kniebj orgānos zilos.
Un acis tik blāvas,
Bet deguni pil.

Ak mosties, mana Saulcerīt!
Vēl sals tev gurnos kodīs rīt.

Drīz uzziedēs puķe,
Zem sniega, kas mīt.
Skries pusplikas skuķes,
Bet nebūs tas rīt.
Lien aukstums pa staru-
Kur, maita, šis lien?
Un bābieši šallēs
Kā sviluši skrien.

Ak mosties, mana Saulcerīt!
Vēl sals tev gurnos kodīs rīt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2011-02-15 12:19
Lai paguļ,nemodini-vēl liks Tevi pie darba.:)DD
piparmeetra5	2011-02-15 15:17
Izlasot šo parodiju par latviešu pasaku tēliem, kuri nonākuši neapskaužamā dzīves situācijā, tie tomēr vēl ir pie dzīvības.
laukroze	2011-02-15 16:16
patika..:)
vanadziene	2011-02-15 18:49
Paklau, kādi orgāni tev ir zilā krāsā?:))
klusaisMiileetaajs	2011-02-15 19:05
Baigi skumjšs dzejolis...
Plaanpraatinish	2011-02-15 19:46
aukstuma sūdig
Naktsvijole_es	2011-02-15 20:02
Izlasīju un sapratu,ka šorīt šūpdrāniņas biji mājās aizmirsis..:))
assortina	2011-02-15 20:16
Ļoti lirisks piedziedājums! Bet, vispār,traģisks dzejs!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!