Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

ĒNA


Ēna.
Mana ēna mani nepamet.
Slīd tā.
Visur, kur vien esmu ir tā klāt.
Ēna -
Klusē, nekad pretī nerunā,
Nelien
Jautājumiem virsū, mana tā.

``Ēna!
Piedod, apnicis man, ka es - viens.
Gribu
Kādai savām lūpam piekļauties.
Saplūst,
Izjust siltumu, ko glāsti sniedz.
Ēna!
Kaut ar mani esi, esmu viens.

Smaržu
Sajust, kā tā mani reibina.
Sajust
Augumu, kas skaras klāt.
Man nav
Vajadzīgs lai tā par ēnu kļūst,
Tad būs
Ļoti grūti atšķirt abas jūs.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2011-01-12 15:16 
Vienam dzert ir vientulīgi un skumji, jā...
 Plaanpraatinjsh  2011-01-12 18:58 
Jā,ar tām ēnām viens negals un posts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?