Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Māni sevi ar aizskariem

Jau no rīta nebrīnos,
Kas lika atvērt muti,
Lai saprastu?
Atstāju zeķes nenoģērbtas,
Jo Saule nespīdēs cauri
Logam.

Bet atstāju netīrās zeķes;
Pagriezu savādāk tevi,
Nost tālu no rūts,
Ar aizskariem.




Viedokļi par dzejoli
 eugen  2010-10-09 10:58 
kas tas ir `aizskari` ??? [vrb taadi nejauku puisji kas vakaros kliist pa ielaam un
piesienas ljaudiim?]
 pagaliite  2010-10-09 12:21 
tās ir ļoti garas zeķes - aizskar degunu:)
 eugen  2010-10-09 12:32 
Pag — kaartiigu puisju zekjes vienmeer aizskar degunu [peec definiicijas :)] — taatad
TU domaa ka aizskari ir ljoti ljoti netiiras puiku zekjes ???
 pagaliite  2010-10-09 12:47 
Tu pareizi uztvēri domu, eugen! Autors jau raksta, ka netīrās zeķes atstājis. Un
rūpējas, lai mīļoto meiteni to aromāts neaizskartu...
 klusaisMiileetaajs  2010-10-09 17:15 
Dienā velc labāk šo aiz aizkariem, jo, kā mana pieredze rāda, sievieši dienas laikā
negrib pa pliko izģērbties. :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?