Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tev

Vien vieglu pieskārienu vēlos
Es savai dvēselei.
Un vienu gaišu smaidu
Tik tavās acīs pamanīt.

No manis aizsteidzies
Prom drēgnā rudens dienā.
Nu vientulības krēsla
Man klusi pēdās brien.

Sīks rudens lietiņš
Kā asaras man seju sedz.
Vien dumjā sirds vēl alkst
Ar tevi kopā rītu sagaidīt.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2010-09-20 18:26 
Rudenī visādas bēdas atgadās,šodien par to daudzi dzejo.
 klusaisMiileetaajs  2010-09-20 19:10 
Nu, šitais arī nav priecīgāks! Kas tas ir... :(
 assortina  2010-09-20 20:35 
Tāds smeldzīgs!
 vanadziene  2010-09-20 22:44 
Diemžēl, pat dziesmiņā dzied "muļķe sirds...":)
 straume22  2010-09-21 09:04 
Jauks gabaliņš, kaut caur skumjām teikts...
 Baltaa_Roze  2010-09-21 12:46 
...viss labs, kas labi beidzas...
piekrītu assortinai.
 Bils  2010-09-21 13:30 
pelēka diena, pelēks lietus, skumja dzeja...
 ahma  2010-09-26 13:48 
Ko sirds jūt,tam būs būt.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?