Mājas gariņa Ziemassvētki

Pie skursteņa, kurp dūmi plūst no plītīm,
Sēž mājas gariņš īsā mētelītī,
Kurš noadīts no mīkstas aitas vilnas.
Caur spraugu vēro tas,kas bļodās pildās.

Kāpj lielai bļodai pāri malai mīkla...
Griež speķi raušiem saimniecīte žigla.
Kūp karsti, galdā celti, zirņi...
Tie gaisu silda,tukšo punci tirdī.

Bet labi zina vecais mājas gariņš,
Kam līdzās kupls draugu, radu bariņš,
Ka namamāte viņus neaizmirsīs-
No bļodām lielā grozā našķus saliks.

Krīt gaismas stars pa jumta spraugu iekšā,
Sēž gariņi ,kam milzīgs ķocis priekšā.
Ikviens te saņem piparkūku sirdi,
Un atkal-jaunu, siltu mētelīti.