Dzīves ceļš...

autors: bachs [dzejoļi]

Pelēkais ceļš, pa kuru ar krustu uz pleciem visu dzīvi cītīgi jāsoļo mums,
Aizvijas tālumā starp klintīm un kalniem, kā gara zīda lence.
Kājas putekļiem klātas, sirds tīra, bet virs galvas dzidrais debesu jums.
Daudzreiz soļi smagi, bet līksms prāts, jo man ir Viņa providence.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Naktsvijole_es	2009-05-06 17:50
ticībā ir spēks...
Vejslota	2009-05-06 18:56
Bet kā ir ķermeņa vidusdaļā? (atvainojos)
kwazimorda	2009-05-06 19:27
Tur ar viss jātura tīrs,zarnu_maiss to atbalstīs...:))
Plaanpraatinjsh	2009-05-06 19:56
Ar to iešanu jau nu tā kā būtu,bet es nekādu krustu gan nenesu - nav tāda sajūta.
netaakaavisi	2009-05-06 20:19
Galvenais ka sirds tīra un līksms prāts..:)
klusaisMiileetaajs	2009-05-06 20:29
Tev gan labi! :))
sekspiirs15	2009-05-06 21:06
Jā, pie šā dzejoļa nāk prātā tēva teikti vārdi: -strādā, dēiņ, kaut par "zelta vedēju," bet lai vari nakti mierīgi gulēt!
sekspiirs15	2009-05-06 21:32
nu te der Bodaha pluss krusta vietā! :)))
straume22	2009-05-07 09:08
Sirds tīra un līksms prāts, ko providence dara. Tālu skaties un labi apdomā zemtekstā ir sacīts.
lauvene4	2009-05-07 12:15
ja dzīvespriekā baudi mirkli šo, tad aizmirsti par krustu nesamo:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!