Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vasaras saulainā dienā...

Vasaras saulainā dienā
Mani apskāvusi ziema.
Jūtams mazliet vēsums,
Kā neliels elpas trūkums.
Raudiens nāk...
Mani apskāvusi ziema,
Mani neatlaiž...nē...
Pat ne uz mirkli...
Jūtu otrādāk...
Skāviens paliek ciešs...
Manā vasarā iestājusies nakts,
Gleznotie putni saplūst ar debesīm,
Ceļi un upes - viss viens pleķis.
Cilvēku daudz – visi kā svītras
Viena pēc otras
Tumsā izgaist...
Vienā vasaras dienā
Apskāvusi mani ziema...
Apsarmojis zālājs,
Kurā stāvu...
Salst...
Viedokļi par dzejoli
 FAETONS  2009-03-31 08:59 
Interesants dzejolis,pretstati pastiprina domu.Savdabīga glezna.
 Vejslota  2009-03-31 09:19 
Džekiņ, izskatās,- ar Tevi ir cauri...:)
 ZARNU_MAISS  2009-03-31 09:51 
Elpas trūkumu izraisa neattīrīts organisms.
 straume22  2009-03-31 09:56 
Reiz vasaras saulainā dienā,
Es ienācu pilsētas morgā.
Raudiens nāk...
Manā vasarā
iestājusies nakts,
Līķu ir daudz-visi kā svītras
Viena pēc otras
Tumsā
izgaist.
Mani apskāvusi ziema,
Kā elpas trūkums,
Atkal viens raudiens nāk...
Mani
apskāvusi ziema
Mani neatlaiž...
 ne_jau_taa  2009-03-31 11:38 
Tā pavēsi, lai neteiktu vairāk....
 Plaanpraatinjsh  2009-03-31 12:28 
Ko tik visu Tu neizdomā.
 assortina  2009-03-31 20:19 
Es piekrītu Vējslotai!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu