Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienmēr būs kāds, kā vārds ir – nāc...

Saulriets.
Tu mājās viens.
Tev ir auksti,
Tu vēlies, lai kāds tevi sasilda.
Tu baidies,
Jo drīz paliks tumšs.
Tu sēdi krēslā,
Pašā istabas stūrī,
Apsedzies ar segu,
Tev pretī kamīns
Izdzisis.
Deg divas sveces,
Uz galdiņa telefons.
Tu vēlies piezvanīt.
Numuru daudz.
Var apjukt...
Acis aizveras...Tu raudi.
Zvans.
Tu šo zvanu gaidīji ilgi.
Gribi atbildēt,
Bet tev sāp...
Noliec klausuli...
Aizņemts.
Tu smaidi, bet iekšēji raudi
Tā nav mīlestība,
Tās ir sāpes...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2009-03-30 06:56 
Iestājies varbūt kādā pašdarbnieku pulciņā! Teātri spēlē vai danco tautiskās dejas!
:))
 hefny  2009-03-30 08:36 
Var arī zīmēt vai uzrakt dobi un iestādīt ziedus,lai izaug -skaisti,par spīti kā
mierinājums,aizmiršanās.
 ZARNU_MAISS  2009-03-30 08:45 
Tādā stāvoklī sajukums ir normāla parādība.
 Vejslota  2009-03-30 09:26 
Trūkst laikam paša galvenā...
 ne_jau_taa  2009-03-30 13:08 
Dažkārt tā notiek...gaidi, gaidi, nevari sagaidīt, bet, kad esi sagaidījis, pēkšņi
konstatē, ka tev to nemaz nevajag...Skumji...
 assortina  2009-03-30 20:17 
Jā, skumjš dzejs!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?