Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad skumstošā sauc

valrieksta čaulā salieku iedzīvi savu
dzimtenes karogu paceļu mastā
sili un āres, ielejas zaļās
dvēseli skumstošo ceļā kad sauc

pilsētas steiga, skaņas un smakas
rutīnas solī cenšas līdzi man tikt
pārāk kusli pilsēta centieni tavi
vēja spārniem kad dvēsele trauc

kājas kad piekusīs tālajos ceļos
no sūnām un skujām saklāšu gultu
putni nodziedās šūpļa tad dziesmu
miegā kad laidīsies brīvībai dzimušais gars

avota ūdens veldzēs man slāpes
lielceļu putekļos vērtīšu sāpes
baltā liedagā, vientuļās jūras krastā
tikai šeit dvēselei miers tiks rasts


Viedokļi par dzejoli
 hefny  2009-02-27 09:30 
Skaists sapnis un ilgošanās.
 Plaanpraatinjsh  2009-02-27 10:25 
Burvīgi...
 netaakaavisi  2009-02-27 12:16 
.........:))
 ZARNU_MAISS  2009-02-27 14:30 
Laikam nesen attīrīji organismu.
 malva  2009-02-27 14:33 
sveiki, kollin! ja ne vienīgā - nepārkristījusies... :) uz veselību!
 sarma7  2009-02-27 17:04 
pa smuko..:)
 ne_jau_taa  2009-02-27 18:08 
Labs, labs....
Uz kurieni tu taisies?
 Vejslota  2009-02-27 18:20 
Jā, zārkā neko daudz no iedzīves līdzi nepaņemsi...:(
Vispār jau skumīgs,
iespaidojošs dzejolis.
 kollin  2009-02-27 19:06 
sveiki, mani mīļie!:))
 assortina  2009-02-27 20:49 
Jā, iespaidīgi!
 anina  2009-02-27 22:22 
Prieks, Kollin, atkal Tevi lasīt un atcerēties par dvēseles lidojumu!:))
 ehidna  2009-02-28 15:35 
Kollin,tas dzimtenes karogs ar asinīm rakstīts!:)Bet skaisti!Kur tad nu vēl labāk var
pateikt?!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu