Kafijas biezumos...

autors: fatals [dzejoļi]

Kafijas biezumos ugunis peld,
Liesma debesīs ziedus stāda.
Vēji notrauc ledainos stumbrus,
Saule satriec ziemas peļķes.
Ar zemainām zemenēm saplēstā traukā,
Kas mālā gatavots ķīniešu ceļā,
Kā mozaīkas maza daļiņa
Viss rīsu laukiem klāts,
Zaļās lapās tīts...
Zilām krāsām aizejot burās,
Paliek gana daudz slēgtas telpas,
Pildītas tukšuma sāta kaisles.
Brīdī, kad nagla ietriecas melnajā vietā,
Smiltis, kā zelta vērtība
Pārvērš ūdens lāsi mūža garumā.
Kur diendusu aizvada eži,
Un dalās iedvesmā ar tiem,
Kas mēdz atnākt zem ābeles pasēdēt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-02-24 16:49
Kurš gan tur kvernēs zem ābeles ar ežiem kompānijā.
klusaisMiileetaajs	2009-02-24 17:02
Iedzen naglu melnajā caurumā, - labi pateikts! :))
GedertsPiebriedis	2009-02-24 17:28
Jaunatne paliek arvien gudrāka un es vairs nevaru izsekot dzejas novitātēm.
pidulis	2009-02-24 19:16
Dzert vajag mazāk!
fatals	2009-02-24 20:03
Nedzeru....;)
ne_jau_taa	2009-02-24 20:11
Bet kafiju, fatal?:D
kwazimorda	2009-02-24 20:23
Man arī patika KM pieminētā rindiņa.:))
assortina	2009-02-24 22:35
Mozaīka!
planeeta	2009-02-24 23:47
Izplēsumi labi.:)
tavssargs	2009-02-25 10:37
Ej, nu, tu ar tiem ežiem..!
savaadaak	2009-02-25 16:47
paliek gana daudz sleegtas telpas...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!