Tu ej...

autors: fatals [dzejoļi]

Tu ej...
Neviena neredzot,
Sevi aizmirstot
Un sauli nemanot,
Tumsā klīsti
Vientuļās ielās.
Tu ej...
Jūtot rudens veco smaržu,
Spilgtās kļavu lapas
Samirkušā alejā.
Tu ej...
Rudens dēļ nomākts
Smagnēju vēju mulsināts,
Un nav vairs spēka pieķerties...
Ne miņas no realitātes.
Pat sāpe sirdī
Izgaisusi...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2009-02-24 16:39
Tad jau viss kārtībā,pie kardiologa nav jāiet.
klusaisMiileetaajs	2009-02-24 17:03
Ne jau visiem, kas tevi kaut kur pasūta, ir jāklausa. :)) Tad jau mūžam miera nebūs. :))
GedertsPiebriedis	2009-02-24 17:29
Pastaigas uzlabo sirdsdarbību. Tas pareizi.
fatals	2009-02-24 20:02
;))))
ne_jau_taa	2009-02-24 20:13
Personīgi man šis dzejolis ļooooti īpaši patīk...:)
assortina	2009-02-24 22:33
Gājiens tukšumā! Man patika!
netaakaavisi	2009-02-24 23:42
bez realitātes nav arī sāpes..) Labs..
tavssargs	2009-02-25 10:39
Pavēles vispirms jāizpilda, bet tikai pēc tam var pārsūdzēt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!