Augstums
Es esmu mājās
Netrokšņo
Nedauzi ar smailo papēdi
Pa lielajiem vārtiem
Es esmu mājās
Paskaties blakus –
Tur pavērtas mazas durtiņas
Tās atvērsi ar elpu
Es esmu mājās
Un vēlos atrast ieeju
Tavā debesskrāpī
Un uzkāpt tajā bez lifta
---
Es trīcu kā kucēns
Man pēkšņi kļuvis bail
No augstuma
| Viedokļi par dzejoli |
| vanadziene |
2008-11-08 12:08 |
Vajag atrast kādu palīgierīci, lai paceltos tajā debesskrāpī. Ja nevar
savādāk-pielido ar gaisa balonu pie loga...:) Varbūt vismaz sirdsmiers
atgriezīsies... |
| sarma7 |
2008-11-08 13:03 |
| Nebaidies, visas sajūtas var racionāli ar prātu izskaidrot. |
| lavanda3 |
2008-11-08 14:18 |
| labs ir, uzrunā..:) |
| hefny |
2008-11-08 18:38 |
nu kaapeec uzreiz taa?ja esi maajaas,tad kaapeec tur negribi buut un nez kur
raaptirs,ja jatriic?
gan jau pats atnaaks,ja nopietns,ja ne-tad
-garaamgaajejs.
labi ir-justiea maajaas.To vajag noverteet. |
| klusaisMiileetaajs |
2008-11-09 14:12 |
| Kur tad biji visu šo laiku, ka pat dzejoļus nerakstīji? :) |
| mistik |
2008-11-09 15:19 |
| Tici zemapziņai!! Varbūt Tev to debesskrāpi nemaz nevajag??! |
| AKAA |
2008-11-10 07:05 |
tas debesskrāpis jau esmu es pati:)
KM - jā, šis ir dzejojums pēc 10 mēnešu
pārtraukuma. nebija emociju, iedvesmas dzejai.. bija tikai nāves, darba maiņas,
piedzīvojumi, bet tas viss - ne dzejai... |
| Grieta |
2010-08-15 20:05 |
| Skaisti vārdi, jo īpaši priekšpēdējais pants |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!