Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atvasaras pēdējais vārds

Saules zeltā lietus peldas,
Atstāj slapjas, slapjas pēdas.
Novīst zelts kā skaista roze,
Atstājot tik dziļas rētas.

Aiziet lietus savu ceļu,
Visur viņa pēdas redzu.
Salūzt peļķes zelta sejā,
Sadeg dzīve rudens vējā.

Nākamgad tā atgriezīsies,
Pulsēs vēju smalkās dzīslās.
Dejos, dziedās, smiesies zeltā,
līdz atkal zudīs lietus cirtās…
Viedokļi par dzejoli
 ahma  2008-10-17 07:09 
Jā!ĻOti patika:)
 dadzisgan  2008-10-17 09:19 
saules zeltā lietus peldas..
forši..
 Meravilja  2008-10-17 19:17 
Ai,pirmais pantins-ka bucina...un parejie-ari...:)
 forele  2008-10-17 19:31 
Tēlains gan.:))
 klusaisMiileetaajs  2008-10-17 19:40 
Nu, baigi, baigi tēlains gan! :)
 mistik  2008-10-17 20:51 
Viss nāk un aiziet tālumā...! :)
 tavssargs  2008-10-18 07:32 
Vajadzētu dzejā iepīt arī Dzimtenes sarga tēlu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu