Atvasaras pēdējais vārds

Saules zeltā lietus peldas,
Atstāj slapjas, slapjas pēdas.
Novīst zelts kā skaista roze,
Atstājot tik dziļas rētas.

Aiziet lietus savu ceļu,
Visur viņa pēdas redzu.
Salūzt peļķes zelta sejā,
Sadeg dzīve rudens vējā.

Nākamgad tā atgriezīsies,
Pulsēs vēju smalkās dzīslās.
Dejos, dziedās, smiesies zeltā,
līdz atkal zudīs lietus cirtās…