Varbūt...

vairs negribu vēju,
kas nākotnē rauj.
ne margrietiņas plūkt,
kam zīlējot ziedlapas krīt.
vien ozola aizvējā patverties,
dot sirds valgmi tam atdzerties.
viegliem tauriņa spārniem piekļauties
un zibenim šķiļot-
varbūt vēlreiz aizdegties....
nav tās iedomas,-
gribas vienkārši vājai kļūt,
apvīt rokas - ozolā spēku un mieru gūt...