Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vētrai acis tumst

Vēji mēmi,
Soļi mēmi,
Lietus kluss
Un klusi tēli.

Atnāk balss
No mēmās alas,
Pārrauj klusās,
Baisās čalas.

Vētra smejas,
Zobus rāda,
Un līdz asarām
Par skaļu āda…

Vēji mēmi,
Saule skumst,
Vētrai acis
Nu jau tumst.
Viedokļi par dzejoli
 kaijaa  2008-09-10 07:43 
trešajā pantā nojuka ritms. Un es nesapratu par to skaļo ādu... :)
 LIFE_KILLS  2008-09-10 09:52 
pilnīgi piekrītu kaijaai
 vanadziene  2008-09-10 11:57 
Reizēm klusums, reizēm vējš... Bez vēja nebūtu mākoņu lielā staigāšana debesīs, ziedu
apputeksnēšana, negrieztos vēja dzirnavu spārni...:)
 Burve77  2008-09-10 12:21 
jā, ritms nojuka, es izlaižu trešo pantu. un tad man viss patīk!
 Vikinja  2008-09-10 17:42 
Vetras dziesma dārga ir,
Tumsušās acīs cerībai dzimt!
 kaijaa  2008-09-10 19:10 
jā, Burvei atkal taisnība, izlaižam trešo un ok :)
 mistik  2008-09-10 21:38 
Piekrītu visam iepriekš teiktajam!! :)
 Edgaram_po  2008-09-10 21:45 
Tad, kad vētra zobus rāda,
Paliek skaļa mana āda.
Kur skābi kāposti uz galda
Mājās
bieži negaiss valda !

Man gan 3. vislabāk patika :))))
 linkoln  2008-09-11 01:55 
Es piekrītu visiem! :)
 spika1955  2008-09-11 22:06 
Vētrai acis satumsa...Dzims orkāns,taifūns,cunami?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu