Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Viens solis...

...skrien mākoņu skrandas,
mati vējā plandās..
un acis grauž tāds sūrums,
skatoties tālē uz jūru...
lai arī jaunība garām,
jūtu trauks plūst pāri -
kāpēc vienmēr viss, ko darām,
notiek pārāk vēlu un garām...
baidījies meklēt un atrast,
to, kas neprāta steigā pamests.
tagad lūdzies, kaur skatienu vienu -
kas atkausēs mūžgaro ziemu...
viens solis - rims jūtas,-
vien viļņi sakulsies putās.
vairāk nav man ko ziedot -
tas būs pēdējais lūgums -PIEDOD!

...skries mākoņu skrandas,
pamalē pērkons grandēs.
būs beidzies reiz šis stāsts -
es jau biju tik aizlūzis masts....
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-08-10 12:00 
Vai tiešām par vēlu? Viss notiek tagad, šeit un tepatās! :)
 wip4  2008-08-10 13:07 
Var jau būt, ka šoreiz piedošanai vajag mazliet vairāk laika...Gaidīju 18gadus, var
jau vēl.Cerība vienmēr mirst pēdējā...
 klusaisMiileetaajs  2008-08-10 15:20 
Kad jaunība garām, nevienam nav jāprasa atļauja ņemties ar seksu. :)))
 wip4  2008-08-10 16:24 
Nav jau runa par seksu......Domā līdzi!!!!!!
 vanadziene  2008-08-10 17:44 
Skumīgs-par to ko mes nevaram atgriezt, par to ko mēs nevaram mainīt...:)
 klusaisMiileetaajs  2008-08-10 20:15 
Es par to vien domāju! :))
 mistik  2008-08-10 21:23 
Ļoti izjusts! Man patika!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?