;)

autors: bodzza [dzejoļi]

Pat tas,ka neredzi tu mani
Nespēj kalnu upes stāt,
Un neliek saulei debes jumā
No kauna līst tai ielejā....?
Tai pašā, kur mīt skumjas
Tur kur cerībām lemts mirt
Un savā veidā dzīve straujā
Velk uz grunti tavu sird-

Bet sirds nav akmens, tā nespēj grimt
Un nespēj mīlu projām dzīt.
Tā pacels tevi debesīs
Un nodziedās kamīli-ViŅu ;)

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
tavssargs	2008-07-28 07:26
Ar PLP neielaidies! Viņš tevi tāpat pametīs. Kāpēc..? To jau es stāstīju pie cita dzejoļa.
Didam	2008-07-28 14:58
Nu sviests! Doma, kas pati būtībā nav slikta, aprakta banalitātes ķīselī!
Plaanpraatinjsh	2008-07-28 20:33
TS, vai vari apklust. Pat pie tik aizkustinoša dzejoļa Tev jāmaļ nieki.Sirds tiešām nav akmens. Vai veici klīniskus pētījumus,vai vienkārši laimējās nejauši pateikt.Spēcīgi teikts.
FAETONS	2008-07-28 21:12
Garlaicīgs
klusaisMiileetaajs	2008-07-28 21:31
Laikam jāpiedzeras šovakar...
mistik	2008-07-28 22:36
Piekrītu KM!!!!
Vejslota	2008-07-28 23:53
kamīlio...:P
tavssargs	2008-07-29 00:05
PLP. saliec pieturas zīmes pareizi. Uzreiz var redzēt, ka nav dienējis armijā.
tavssargs	2008-07-29 00:54
PLP ir lohs.
GedertsPiebriedis	2008-07-29 07:21
Dzejniece nonāk pie vērtīgas atziņas, ka sirdī nav akmeņu, kā tas dažkārt ir ar aknām, nierēm un citiem urindzenošiem orgāniem.
Plaanpraatinjsh	2008-07-29 14:41
TS, pats saliec tās zīmes un turies, kaut trīs dienas, pie tām.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!