Rokas.

autors: radieto [dzejoļi]

…Kādas svētītas rokas!...
Tās, kuras strādā un maizīti tur,
Tās, kuras mazu bērniņu auklē,
Tās, kuras glāstu brīnumu bur
Un pelēku dienu var iecelt saulē...
Tās, kuras dziesmā spēj tūkstošus vienot,
Maigas, lūdzošas, pavēlošas -
Svētku vakarā kopkori vadot.
Divas rokas - tik trauslas, tik drošas -
Tās uzvijas augšup kā liesma,
Pret debesīm atverot dziesmu.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-07-14 07:55
viss pateikts jau :)...
punktiite	2008-07-14 09:19
Nupat aizritējošo svētku ietekmē...
Vejslota	2008-07-14 10:10
Jā, tas ir liels gods tur priekšā...vicināties:)) :))))))))))))
radieto	2008-07-14 10:40
Nuja, katrs to vis nevar;))
Plaanpraatinjsh	2008-07-14 18:03
Bet kas tad atkorķē pudeli? Arī rokas.
klusaisMiileetaajs	2008-07-14 18:48
PLP pēdējā laikā pudele vien prātā, bet agrāk viņš bieži līksmoja plaukstiņpolkas ritmos. :))) Tā man TS ar Fantentonu stāštīja.
mistik	2008-07-14 20:17
:)
tavssargs	2008-07-14 20:24
Par šito izrunāšanos KLM norīkoju uz 3 diennaktīm virssardzē!!! :((( Cik var viņam runāt, lai tur muti internetā!
GedertsPiebriedis	2008-07-14 21:41
Dzejolis par dažām cilvēka ekstremitātēm, kuras, prasmīgi pielietotas, var darīt brīnumus.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!