Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad nav savu māju

Skumjas palika uz trotuāra.
Tās domāja – tur pasaules mala.
Ak, kā maldījās viņas!
Trotuāram nav gala.

Skrēja tās cilvēkiem pakaļ,
Lūdza, lai paņem līdz!
Kaut kur taču jābūt skumju mājām,
kur orderis uz dzīvi būtu izrakstīts.

Tad skumjas taisīja reklāmu,
Smeldzē mācījās smaidīt.
Tikai cilvēki gāja garām,
Laimi no tām nesagaidīt...
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-06-30 08:37 
:)
 linkoln  2008-06-30 10:52 
:))
 Bils  2008-06-30 11:11 
tro.tu.ārs.
 pagaliite  2008-06-30 15:15 
ar smeldzīgu smaidu uz lūpām
skumjas sev mitekli lūko
ceļmalā bīstami kūkot:)
 kaijaa  2008-06-30 17:47 
vēl solītis viens
un, skumjas atstājis uz trotuāra,
Alvas Zaldātiņš iekāpa
notekā.
cilvēki gāja garām,
bet viņš nebija viens,
sapnis par Balerīnu viņam
lidoja līdzi...
 mistik  2008-06-30 18:16 
Būtu labi, ja tā būtu!!
 radieto  2008-07-01 22:58 
Savādi, palika žēl skumju...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?