Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad vēji un pasaule smej...


Klusumu pārrāva vējš,
izvilka smieklus
no azotes.
Smējās vasara,
mākoņi saulē
un mans minka
uz mazās palodzes.

Smējos es
un puķes pļavās,
arī vāverītei tika.
Skatos,
kā pasaule smejas
un man tas ļoti
iepatikās…
Viedokļi par dzejoli
 Domataja  2008-06-10 17:23 
Smieties ir veselīgi... :)
Dalīties ar smiekliem un smieties kopā ar citiem ir wnk
brīnišķīgi... :*
 kwazimorda  2008-06-10 17:52 
Bils vainīgs :))
 kaijaa  2008-06-10 20:06 
kam tāda azote - smieklu pilna? :)
 Vejslota  2008-06-10 20:25 
... kas tā par... vāverīti??? 8)
 Vikinja  2008-06-10 21:14 
Un man savukārt ļoti iepatikās Tavs domu un vārdu vieglums!! :):)
 forele  2008-06-10 21:58 
:)))) Pavilka uz smaidu.
Un... atkal man patīk Vējslotas komentārs.:))
 linkoln  2008-06-10 22:52 
Vējslotas koments pavilka uz plašu, plašu smaidu... :))))))))))))))
 mistik  2008-06-10 23:48 
:)) Jā, Bila izkaisītie smiekli ir lipīgi!!
 Bils  2008-06-11 09:18 
:))))))))))))))))))))))))))))))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?