Vējīgā

Es taču nesolīju,
Ka būšu ar tevi mūždien -
Ko lai daru, ja nespēju
Pietikt ar tevi vien?
Ko lai saku, ja gribas
Dienvidu vasaru just,
Kaut tavi arktiskie ledi
Palēnām sākuši kust?
Es esmu tāda, kā esmu,
Un neturi mani ciet,
Ja jūtot ziedoņa dvesmu
Man gribas tālāk skriet!
Neko jau nezaudēsi -
Vējš saujā noturams nav,
Kad vienam matus jaucis,
Pie cita aizskrējis jau.
Ja esmu ar vēju rados,
Ko citu gaidīt tu vari?
Es atkal ceļos spārnos
Ar jauno pavasari!