Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Saruna

ar Tevi bieži domās sarunājos
par to kā būtu bijis stāstu
par to kā iet, kas notiek
ka pietrūkst Tevis klāstu

jau ziema savu rīmi nodziedāja
trauc pavasaris pelēcību dzēst
skan dzērvju mājup atgriešanās dziesma
un saule savu siltumu ikvienam dāvāt steidz

par mani neraizējies, gan būs labi
to saku asaras ar smiekliem maisot
es daru tā kā Tu man toreiz teici
un nepārstāju sevi šajā dzīvē meklēt

drīz beigsies dabas atdzimšanas laiks
un vasara ar ziedu smaržu reibinās
nāks atkal rudens visu peļķēs bradāt
un ziema visu grēkus baltām segām klās

Tu dusi saldi mana mīļā draudzenīte
par mani raizēties jau nava vērts
tik žel, ka mūža ceļš Tavs izbeidzās tik agri
un soļi tagad veļu valstī skan

es zinu, ka Tavs kaps tiek svaigiem ziediem klāts
un atvadas māj sveču liesmu mēles
šai saulē tikties nu jau vairs nav lemts
bet neizbēgams ir tas laiks kad Dieva dārzos satiksimies



Viedokļi par dzejoli
 Susurlacic  2008-04-02 13:50 
atvadas ,, atvadas.. tās visu sirdīm pieķeras ......
 planeeta  2008-04-02 16:01 
Un tā gadu no gada, līdz sāpe pierims.:)
 klusaisMiileetaajs  2008-04-02 16:56 
Elle un Indija!
 ahma  2008-04-02 19:41 
Skumjš vēstījums...!
 Vejslota  2008-04-02 20:19 
Jā... Līdz manīm arī atpūta... kā nopūta...
 radieto  2008-04-02 21:41 
Draugs, kuru atceries,
No Tevis neaizies.
 mistik  2008-04-02 21:44 
Visu cieņu veltījumam!
 sarma7  2008-04-02 22:10 
Lai dus Dieva mierā Tava draudzenīte...
 albatrose  2008-04-02 22:24 
Te laikam vietā vārdi, ka mīļš cilvēks jau neaiziet, tik pārstāj kopā būt...
 forele  2008-04-02 22:48 
ai, kollīt...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu