Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Man vajadzēja pateikt

Utopisko ilūziju sabrukums:


ietiniet mīlestību zagtā segā,
baudiet zvaigžņota ielāpa samtainos glāstus,
tomēr skarbi austie meti raupji grauzīs,
pāri vilktā astru deķa segumā...

dvēselē rievainas švīkas stīgos
spokaini taustekļi cieši žņaugs,
saltums un klusums birs...
kaut dilusī sega pāri klāsies.
Viedokļi par dzejoli
 linkoln  2008-03-16 16:11 
Lloti labs!
Atvainojos, man nelielas probleemas ar datora valodu! :(
 mistik  2008-03-16 17:35 
Man patika "zvaigžņota ielāpa samtainie glāsti"! Labi un trāpīgi teikts!
 klusaisMiileetaajs  2008-03-16 19:42 
Uz pohmeļiem visādi tie dzejoļi sanāk, jā! :))
 Jomo  2008-03-16 20:25 
Gribu uz tusinju:]
 radieto  2008-03-16 22:47 
Glābiet mīlestību! Viņa nav to pelnījusi!
 kaijaa  2008-03-17 08:20 
piekrītu radieto - netiniet mīlestību zagtā, izdilušā zirgu deķī! :)
 forele  2008-03-17 15:05 
Man šķiet, būtu grūti nolasīt skaļi, mēle metas.:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?