Rudens

Atkal rudens un zem kājām ruda zāle klājas,
Atkal rudens un ir peļķēm grūti cauri tikt,
Atkal rudens man pavēl vienam palikt mājās,
Atkal rudens man pavēl naktīs neaizmigt.

Es atceros vēl, tas nebija sen, tas bij’ vakar,
Kopā staigājām mēs cauri peļķēm – es un Tu.
Es atceros vēl, tas nebija sen, tas bij’ vakar,
Es atceros vēl, es atceros vēl… Bet Tu ?

Atkal rudens un pret jumta skārdu piles sitas,
Atkal peļķes, tikai nav pie kā caur viņām skriet.
It kā jāiet - it kā jāiet būtu man pie citas,
Bet pie citas – bet pie citas labāk cits lai iet...