Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Prasu vējam

Es prasu vējam,
Kas pār pasauli skrien,
Ikvienā spraugā
Nelūgts lien.
Kur Laimes aku
Varētu atrast es,
Kurā pasmelts ūdens
Laimi nes.
Vējš dusmīgi nošņāc
Un projām trauc-
Pašai laimes gana,
Pie paša degungala,
Bet vēl to sauc!

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-01-08 11:32 
Atradusi kam prasīt! :)) Paprasi labāk Plānprātiņam, viņš ar Alfredo visu laiku
laimīgs kopā staigā.
 GedertsPiebriedis  2008-01-08 11:50 
Dzejniece vējainā laikā iziet pagalmā un bļaustās.
 Bils  2008-01-08 12:47 
autore meklē to, kas atrodas pašai blakus. atklāsme arī nāk darba beigās. labi, ka ne
mūža beigās. atvainojos protams par skarbumu.
 Vikinja  2008-01-08 20:40 
Autore sen atradusi un rosina arī citus padomāt, kur Laimes aka!!!
 mistik  2008-01-08 21:55 
Autore uzsver, ka vējainā laikā laimi nevar atrast!
 kollin  2008-01-09 06:24 
Man patika. labs!:))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?