Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

beznosaukuma formulējums

Pagātne aizspiež ausis,
Un saka, ka manis nav
un tevis nekad nav bijis.
Varbūt, reiz peināks diena,
kad spēsim
Pitagoram ieskaidrot,
Ka nekas nav aprēķināms
Un Einšteinam dažus vārdus
par relativitāti.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-12-17 04:57 
Uzprasi pie viena Rainim, kāpēc viņš lika Antiņam mocīt zirgu? :))
 betbetmens  2007-12-17 07:53 
...papļāpāšana ar Enšteinu būtu tāds kā pierādījums viņa teorijai.vispār labākais
,starp šoreiz publicētajiem, man šķiet...
 kwazimorda  2007-12-17 12:43 
Autors ienīst zinātni.
 linkoln  2007-12-17 13:28 
Sava patiesība ir...
Patika!
 pagaliite  2007-12-17 17:47 
pagātne droši pūš taurē
skrien nākotnei tirpas
caur kauliem:)

Cik ietilpīgs šis
dzejolis!
 kaijaa  2007-12-17 19:55 
Jā, piepildīts gan!
 mistik  2007-12-17 20:19 
Un vēl uzprasi Rainim , kāpēc stikla kalns nesaplīsa zem zirga un Antiņa svara!! Pēc
darba drošības noteikumiem vispār nedrīkst šitā jādelēt!!
 planeeta  2007-12-17 22:08 
Man patika, lai gan es pieļauju, ka Pitagors un Einšteins saliktu Tevi, kā mazo
ezīti.
Uzrakstīts labi.:))
 huntingbun  2007-12-17 23:02 
Pitagors ar Einšteinu saplūktos savā starpā. Lusyanna pēc tam pāri palikušo varētu
savākt mazā, pavisam relatīvā groziņā un izlietot pēc saviem ieskatiem..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu