Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

jautājums sev.

Sastingst rokas
Kā veci dzelzs kāķi,
Tām pietrūkst šodien Tevis ko glāstīt.
Caur smadzenēm domas
Skrien pārāk ātri,-
Ieraudzīt,satikt vien mazu tik mirkli!
Tā vēlos būt blakus,
Tik attālums nedilst.
Vai tās ir skumjas,
Vai tās ir ilgas?
Viedokļi par dzejoli
 vanadziene  2007-11-27 01:44 
Ja nebūtu nepiepildītu ilgu, daudzi skaisti vārdi tā arī netiktu uzrakstīti dzejā...
 GedertsPiebriedis  2007-11-27 07:33 
Dzejniekam rokas kā metāla gabali, bet tomēr spēj darboties ar datoru.
 kodax  2007-11-27 11:20 
Trešo rindiņu vajadzētu pieslīpēt! Ar smilšpapīru, pašu smalkāko, lai nesabojātu
dzejoļa formu! :))
Patika! It īpaši attālums, kas nedilst!

Rauju attālumu aiz
diega,
bet neirst, neirst tas.
Raustu to atkal un atkal no jauna
bet nenotiek
šodien burvības...
 planeeta  2007-11-27 11:46 
Cik var par - "vēlos būt blakus", "attālums bla bla bla" rakstīt, m?! Garlaicīgi.
 kaijaa  2007-11-27 19:13 
planeetiņ, tās ir jūtas!
 mistik  2007-11-27 20:54 
Kas ir kāķis?? Vai ķeksis??
 planeeta  2007-11-27 22:21 
Kaijaa, es zinu, bet citreiz tā pieriebstas to lasīt, ka vienkārši pieriebstas un arī
uzrakstās.:(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?