Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Mana cerība

Es nebaidos acis pacelt
un pretī saullēktam iet
jo katrā jaunā dienā
cerība nāk arvien

ir visādi dzīvē gājis
daudz dubļus nācies ir brist
bet vienmēr kāds cerību stariņš
atrod vietu kur sirdī krist

man nepatīk gausties un raudāt
kad vezums ir pārāk smags
tad atrodu vietu smaidam
ir jau sliktumā kaut kas labs

tad saņemos paceļu acis
mana cerība gaismā zied
zinu tad viss būs labi
pat tad kad saule riet
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-16 13:18 
atver durvis. viņš nāk!
 kodax  2007-11-16 16:57 
Mjā, tad, kad rakstīju likās labāk! :(
Tagad redzu, ka šis dzejolis pavisam garām!
:)) Nu ja, man acis kā čukčai bija pusatvērtas, kad sūtīju...
Tagad pēc n-tām
kafijas pauzēm atvērušās pavisam! :))
 radieto  2007-11-16 20:48 
Nu, varbūt nav šis tas, kā varētu vēlēties, bet tava būtība tur iekšā ir!
 vanadziene  2007-11-16 21:56 
Cerība ir kā maza dzirkstelīte no kuras varam uzpūst ugunskuru...
 kwazimorda  2007-11-17 01:14 
Optimists!!!
 pagaliite  2007-11-17 14:27 
Neļauj, lai cerība klibo,
Liec tai vicināt spārnus un lidot:)
 sakarsis  2007-11-17 17:01 
Nea, kad auto uz ceļa noplīst meža vidū, tad pamēgini cerēt:P
 kaijaa  2007-11-18 10:37 
kodax, nav taisnība - nav garām! Man liekas, ka šis ir viens no ritmā izturētākajiem
Taviem dzejoļiem ar ļoti gaišu virzību, bez pesimisma. Nedzer kafiju tik daudz, ja
acis veras uz otru pusi pēc tam :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?