Pirtnieks Ansis..

Te slapjš un apkārt plikas miesas,
Zem soliem bērza slotu lapas.
Ir daudzas treknas, citas vājas, liesas..
Un dažas trīcošas, kā apšu lapas.
Pa vidu pirtnieks Ansis skraida,
Viss piesarcis un ziepju gabals katrā rokā,
Šis darbs tam patīk, viņu nenobaida,
Tam seja stinga- it kā cirsta kokā.
Viņš uzmet garu, satver peramslotu
Tad noglauž apaļumus mīkstos.
Un maigi sāk - kā mākslinieks ar otu,
Pa lēnam ņurcīt ādu,kaulus sīkstos.
Tad uzšauj kādai atvilgušai vietai,
Un ieberž mīkstumu ar olīvziepēm.
Ar vārdiem iedrošina ļauties meistarlietai,
Un negulēt kā vecai beigtai piepei.
Viņš mākslinieks ar dvēseli un jūtām,
Kas krunkas iztaisno un miesas sārtas dara,
Sit melnumus no mugurām un krūtīm..
Ir sieviešpirtī Ansim liela vara!