draugs uz mūžu

autors: sakarsis [dzejoļi]

Mans vienīgais draugs
Ir eņģelis bezspārnis
Viņš tup uz manas muguras
Un velkās man līdzi

Jo man patīk viņa stāsti
Par kritušo eņģeli meli
Kas atradis patvērumu
Lielajās cilvēku sirdīs

Sirdis ir tik lielas
Un pilnīgi neaizsargātas
Pret eņģeli bezspārni
Tās pukst aicinoši vēlīgi

Klau bezspārni labais
Kāpēc es piederu tev
Jau tik sen esmu paradīzē
Tavā pūkaini mīkstajā

Tomēr eņģeli uzmanies
No manas lielās sirds
Jo vietas tajā top maz
Tur ieklīdusi patiesība.

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-04 11:51
Varbūt tas ir susulācis..?
kodax	2007-10-04 12:58
Ļoti, ļoti gāja pie sirds!
klusaisMiileetaajs	2007-10-04 17:04
Man pie citas vietas piegāja. :))
mistik	2007-10-04 17:54
Katrā mīt kritušais eņģelis! Man liekas, ar viņu ir vieglāk un patīkamāk sadzīvot nekā ar patiesību. Un vēl man liekas, ka patiesība tīrā veidā nemaz neeksistē. Dzejolis man patika!
kaijaa	2007-10-04 19:30
Tu esi pamatīgi apmaldījies savos eņģeļos. Tas, kuru apdziedi, ir no viltus paradīzes, uzmanies!
klusaisMiileetaajs	2007-10-04 19:59
Neņem galvā to kaiju! Divatā jebkurā gadījumā labāk ieraut kādu šņabi. :))
lauvene4	2007-10-05 00:28
Man tik vienreiz tāds bij sapnī mugurā ieķēries.Nedod,Dievs,vēlreiz tādu sapni...:(
Vikinja	2007-10-11 01:17
Tev pieder doma, kuru Tu proti ietērpt vārdos!! Tādēļ Tu esi bagāts!! Un būsi laimīgs!! :):)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!