Privaatiipasums...

autors: Amarille [dzejoļi]

Es gribu buut tavs privaatiipasums,
Tavs baltais sniegs
Un tava dzidraa aka.
Es gribu buut tavs privaatiipasums,
Tavs dienvidveejs
Un saules apmiiljota taka.
Es gribu buut tavs privaatiipasums,
Tik nemanaams kaa gaiss
Un netverams kaa zibens streele.
Es gribu buut tavs privaatiipasums,
Ka ievu smarza reibinoss,
Kaa sveetiigs bites dzeeliens.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-09-28 09:27
Dzejniece uzsver, ka Latvijas Barikāžu cīņas deviņdesmito gadu sākumā, kā arī tautas brīvības alkas, viņai ir nesaprotamas.
planeeta	2007-09-28 11:26
Tā "aka" izsita mani no lasīšanas nopietnības, es vienkārši 2x kļūdījos, sasmēju un tagad jālasa būs vēlāk.
vanadziene	2007-09-28 13:58
Ja pie mums būtu atļauta daudzsievība, šis dzejolis zaudētu aktualitāti.
pagaliite	2007-09-28 16:16
Privatizēts sniegs uz takas un ievu smarža- mans nekustamais īpašums. Ja vēlaties, par dārgu naudu pārdošu jums:))
Amarille	2007-09-28 17:31
Pagaliites komentaari kaa vienmeer ieveeriibas cieniigi!Paldies!
mistik	2007-09-28 20:08
Dzejolis interesants, kaut arī domai nepiekrītu! Pagalītei super komentārs! :)
asmele	2007-09-28 20:39
Sākuma daļas primitīvās atskaņas (aka-taka) vēlāk pārvēršas īsti Nezinīša garā (Viņam bija nūja-kafija;ja te vēl kāds ir tik sens kā es,un tāpēc atceras bērnībā lasītos Čipolīno piedzīvojumus...) Pagalītes īsais tekstiņš ir labāks par Autora garo!
kaijaa	2007-09-28 22:55
un kurš ir tas, kas šādu īpašumu pieņems? :)
kaijaa	2007-09-28 22:56
pagalītei - interesants nekustamais īpašums tas sniegs...Kā tad ar nokušanu, vai nekļūs kustams? :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!