Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bez tevis

Raud dvēsele mana,
Ar asaru plūdiem,
Bet ledus kas sirdī
Nu nekūst nemaz .
Tik tavs roku pieskāriens
Izglābt var mani.
Tik tavs acu skatiens
Var palīdzēt vēl.
Bet acīs tev iegūlies
Tukšums un trulums
Tas atstumj it visu
Kam aukstums ir sveš.
Tad atliek man sasalt
Un pārvērsties ledū
Un sadrupt kā lāstekai
Zemē kas krīt.

Viedokļi par dzejoli
 norduna  2007-09-02 22:33 
Tā dikti skumji izklausās.
 pidulis  2007-09-02 23:50 
Neņem galvā, tik traki jau nav. Jau LPSR Tautas rakstniece Anna Sakse teica, ka "visi
vīrieši ir cūkas".
 kollin  2007-09-03 08:03 
Pilnīgi piekrītu Pidulim...neņem galvā!
 GedertsPiebriedis  2007-09-03 10:03 
Autore, mainoties laika apstākļiem un iestājoties vēsam laikam, nokļuvusi ne visai
mīlīgos sadzīves apstākļos, bet cilvēks, kurš, kā dzejniece stūrgalvīgi iedomājusies
- tikai viņš var palīdzēt,pagaidām nenoskaidrotu apstākļu dēļ, nekustina ne
pirkstiņu. Lai uzzinātu, kurš tad te ir vainīgs, būtu nepieciešams noskaidrot lietas
apstākļus. Nepiekrītu Pidulim, bet drīzāk gleznotājai Pumalei, kura teikusi, ka "ne
visi vīrieši ir cūkas un ne visas sievietes ir rukšānes. Atvainojos.
 mistik  2007-09-03 21:24 
Piekrītu Kollin un Pidulim!
 kodax  2007-09-03 21:39 
Piekrītu Mistik! :))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?