Draugiem.

Kā gadi nokaltēt
Spēj kokiem zarus,
Tā ikdienība
Sapņus kaltēt prot.
Un slavēts liktens,
Kas dod tādus draugus,
Kas jauniem sapņiem
Spārnus iedot prot.
Kas izrauj mūs
No pierastības dīkās,
Un zelta pilis
Liek mums sapņos celt,
Spēj atbrīvot
No ikdienības sīkās,
Un mudina
No dzīves laimi smelt.
Liek visos vējos
Palaist savas bēdas,
Lai neaptumšo dienas,
Kuras nāks.