Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Draugs,atceries...

Draugs atceries cik kādreiz bijām tuvi
Šajā skaistā plašā pasaulē
Bet izdegām kā izdeg ugunskuri
Atstājot vien pelnus šaisaulē
Pārāk aizņemti ar sevi bijām
Nejutām ka uguns dziest
Nerūpējamies par jaunām malkas šķilām
Laicīgi ko ugunskurā sviest
Tagad katrs savu taku brienam
Liktens nav mums lēmis satikties
Tikai sirdī gaišus pavedienus sienam
Atmiņās kur kādreiz sildīties.
Viedokļi par dzejoli
 Closing_Time  2007-08-09 14:55 
Tā gan.
 forele  2007-08-09 14:58 
Nekāda sevišķi oriģinālā doma nav, toties veikli un labskanīgi noformulēta.
 Plaanpraatinjsh  2007-08-09 15:48 
Ir gan ko likt atcerēties. Labāk piedomā par šodienu,klM aizbrauca peldēties uz kaut
kādu karjera dīķi, ne jau jūru, bet kopā ar vardēm, beigtām
žurkām,izkārnījumiem.Atkal izsitumiem un piepēm apaugs. Un kas tur būs ko atcerēties.
 Grieta  2007-08-09 19:09 
Tēma aktuāla un atbilstīga mūsdienu psiholoģijas būtiskāko problēmu tematikai. Bet no
dzirksteles parasti iedegas liesma...
 mistik  2007-08-09 20:29 
Tāds nostaļģisks!
 ksera  2007-08-09 22:18 
Man patika! Sajūta, ka lasu par savu dzīvi!
 klusaisMiileetaajs  2007-08-09 23:11 
Ieber akmeņogles! Tās deg ilgāk un lietderības koeficients arī ir super! :))
 tavssargs  2007-08-09 23:26 
Uzskatīju, ka TS ir mans draugs, bet palasot viņa komentārus pie šā jaukā dzejoļa,
paliek neērti, lai arī KLM ir pelnījis ne to vien.
 zustrene  2007-08-10 08:14 
:) kā iz dzīves!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu