Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

...bērnībā

To redzēja tik

Bite,

Un lai jau stāsta

Citām.

Nebūt es nekaunos

No tā,

Ka aizmirsos tai

Pļaviņā,

Un mākoņos es

Lūkojos,

Kā maziņš būdams

Bērnībā.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-07-26 13:49 
gribu pļavā.
 kollin  2007-07-26 15:14 
Cmuki!:))
 pagaliite  2007-07-26 15:20 
Gan jau vēl kāds to redzēja, ja tā taisnojies:))
 mistik  2007-07-26 18:17 
:)
 GedertsPiebriedis  2007-07-26 20:48 
Oho romantiskā poēzijas flagmanis kārtējo reizi pārsteidz un iepriecina lasītāju, jo
tas beidzot uzzina, ka dzejnieks spēkus un iedvesmu, līriskos vārdus un pacilājušos
apzīmējumus savai dzejai rod laukos. Viņš varbūt mūsu vidū gan pļāvēja, gan sējēja:
vai kombainiera, vai ciema padomes sekretāra izskatā. Bet varbūt autors vienkārši
irvērīgs ceļa gājējs..?
 Plaanpraatinjsh  2007-07-26 21:01 
Labs.
 lauvene4  2007-07-27 03:11 
tomēr bērnības pļavā bija garāka zāle:)))un puķes augstāk pāri galvai:))
 pidulis  2007-07-27 19:04 
Jess, ser!Lai arī oponenti Tev mēģina uzknābt, bet vispār jau Tev ir taisnība.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?