Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mājas.

Es zinu vienu cilvēku, Cilvēciņu
Kurš teica-tās ir manas Mājas
Citi, Pārējie, Nekādi-tiem Mājas bija “pie kājas”
Sājas asaras lija, raudāja Dvēsele mana
San bites lidojot, nedzeļ
Nedzeļ bites cilvēkam, Cilvēciņam
Jo-tās ir arī bišu Mājas
Jau divi rindā stājas
Bites, Cilvēciņš un vēl(smaids sejā) daudzas, daudzas kājas
“tās tomēr ir mūsu Mājas”
teica Cilvēciņš atverot acis un...Dvēseli


Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2007-05-17 12:06 
Šitais dzejolis točno ir par Plānprātiņu. :))
 Neatliekama_Rakete  2007-05-17 12:25 
Diezgan pamatīgs sviests.
 kodax  2007-05-17 12:43 
Tev atvērta dvēsele
kā atvērta grāmata,
kas izstaro gaismu
caur OHO plaisu!

:))
 Bils  2007-05-17 12:48 
kodax...:)
 GedertsPiebriedis  2007-05-17 13:04 
Dzejolis par dažu cilvēkam derīgu kukaiņu neganto dabu.
 forele  2007-05-17 13:10 
Hmm... tas man kaut ko atgādina, Bil. :))
 Bils  2007-05-17 13:38 
nu jaa, foreles jau eed kukainjus...:)
 mazaa_burve  2007-05-17 15:38 
Visai saputroti... tā īsti neuztvēru domu...
 sibemols1507  2007-05-17 17:39 
Nesapratu.
 asena  2007-05-17 18:06 
bet sapratu, izlasot pēdējo rindu
 tavssargs  2007-05-17 18:41 
Piekrītu KLM.
 mistik  2007-05-18 00:32 
Viens pa ceļu gāja,
Priekšā bija māja.
Iekšā vienu rāja,
Jo viņš nezināja,
Kur
ir labā kāja,
Kur ir kreisā kāja...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?