Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Anatomijas stunda

Sāp.
It kā maigais pavasara lietus
Bezādas miesu kapātu

Sāp.
It kā salauztais sirdskauls
Plaušā iedūries būtu

Sāp.
It kā vārdu izkapts
Pļautu jūtas, atsedzot prātu

Sāk.
Tecēt acu asiņu upe
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-05-08 22:16 
Uj, ku labs!:))
 kodax  2007-05-08 22:19 
Ļoti labs!
Mīļš paldiesiņš!
 t_Pauliine  2007-05-08 23:06 
...:)
 lauvene4  2007-05-09 01:44 
diezgan pabriesmīgs:)
 GedertsPiebriedis  2007-05-09 09:09 
Cik atceros no anatomijas stundām tālajos sešdesmitajos, sirds sastāv no plēvēm,
skrimšļiem un šūnām, kuras izdala žulti un ptialīnu. Bet tas bija sen, kad zinātne
vēl tipināja sīkus bērna solīšus, un visi orgāni līdz galam nebija izpētīti.
 tavssargs  2007-05-09 09:19 
Izklausās kā kontūzija pēc bombardēšanas. Labs dzejolis!
 klusaisMiileetaajs  2007-05-09 10:22 
Beidziet ņirgt, ja! :(
 Plaanpraatinjsh  2007-05-09 11:20 
Spēcīgs dzejolis,dvēseli izģrēbjošs.Tiešām lieliski.
Par GP un TS komentiem atliek
tikai pasmaidīt, atceroties pamatskolas gadus, kad daudzi zēni cenšoties pievērst sev
meitenes uzmanību raustīja to aiz matiem,knieba - apmēram tādā līmenī ir komenti.
 klusaisMiileetaajs  2007-05-09 14:20 
Tiešām PLP, lai arī parasti neko prātīgu no viņa nevar sagaidīt, šoreiz ir taisnība.
 AKAA  2007-05-09 17:30 
Mīļš paldies visiem par komentiem!!!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?