Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

paradoks

seštāvu mājas trīspadsmitajā stāvā
zilais krauklis asina savu lina kamoliņu
kārtējam triecienam!
pielaidīgām kustībām,
vēja smārdā,
mazliet aptin ar savu dzīves līniju!
gada simtu deviņdesmit septītajā dienā
gaisā pacelsies dūja.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-03-20 08:34 
Droši vien, mums priekšā redzamā daudzšķautņaina darba, autore, sacerot šo dzejoli,
izcieta lielas radošās mokas, bet nedomāja, ka uzburs lasītājā līdzības ar tuvojošos
Rīgas Praidu, kā tas notika ar mani. Jo manis iepriekš teikto noliedz gaisā
pacelties sagatavojusies dūja.
 planeeta  2007-03-20 09:42 
Kaut kas te tāc foršs ir!:)))
 Neatliekama_Rakete  2007-03-20 11:12 
Nu gandrīz jau vai labs, krāsas varēja just labi, bet nu mani tā dūja galīgi
nokautēja - man ir antipātija pret šā putna tēlu. Tas visu man sabojā.
 skumja_smaida_dalja  2007-03-20 17:53 
dūja - reinkarnācijas procesā izveodojies krauklis!
no kraukļiem nekas cits nesanāk.
 mistik  2007-03-20 20:56 
Kraukļi dzīvojot 300 gadu....
 soleisa  2007-03-21 08:53 
patika..:)
 lauvene4  2007-03-21 23:58 
bet labs:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?