Svētdienas rīts

Svētdienas rīts
Nesteidzīgs,
ūdens strūkla
modina atmiņas -
tu pacel manas rokas
lietū pret debesīm
„manas rokas tik neveiklas,
izliec man spārnus lidojumam”.

Mans kailais augums spogulī,
it kā tavs skatiens būtu tepat.
sssssssss viss!
Beidzies viss pasaules lietus.
Civilizācijas žņaugi uz miesas,
ne saukta, ne lūgta jau klāt,
Vecā !
Loģika lietišķi pelēkā
kostīmā ar skaitīkļiem padusē.
Tik veikli
pieci kauliņi pa kreisi –
vai smaidiem un vārdiem
ir pretī tikpat?
Un galu galā
kāda būs bilance-
skats pār brillēm
Uz mani.