Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ziedot kad mīli

Es mīlu tevi klusumā.
Jūtu tavu elpu tukšumā.
Tevis nav manos ziedos,
Bet es tevi redzu.
Tu esi tālu,
Man saule to saka.
Līst lietus,debesis raud.
Zeme plaisā apakš manām kājām.
Debess vairs nespēj raudāt,
Ziedi mirst.
Kalst pēdējā cerība.
Mana saule dodas tev līdz.
Ar vienu mazmazītiņu sauju
Mūsu gaišās mīlestības sēkliņu.
No manis viss aizgājis.
Iestājās mūžīga nakts.

Es mīlu tevi klusumā.
Jūtu tavu elpu tukšumā.
Ziedos,starp paradīzi un elli,
Gaidīšu tevi atkal aizejam.
Viedokļi par dzejoli
 sherilla  2007-01-11 00:19 
...emociju skaistais izvirdums no sāpēm..ļoti..tiešām ļoti patika...laikam jau
visvairāk patīk tie darbi, ar kuriem paralēles var vilkt ar savu emociju pasauli..
 kollin  2007-01-11 06:46 
Baigi labais!!!:))
 mazliet_no_visa  2007-01-11 07:31 
Sapju skaņa liela bet dzejolis baigi labs uzrakstīts no visiem aspektiem....


Man
ļooooti patika.......
 t_Pauliine  2007-01-11 08:49 
ne vienmēr ir jāziedo... bet ne vienmēr var neziedot...
:)
 ne_jau_taa  2007-01-11 09:45 
Tur,kur ir mīlestība,nedrīkst būt mūžīga nakts,jo tad ir beigas.Beigas visam...
 juutu_karnevaals  2007-01-11 13:15 
Piekrītu ne_jau_taa.Labs:))
 jaukmeitinja  2007-01-11 17:47 
jauki...:)
 jaukmeitinja  2007-01-11 19:38 
mjā...ja līst,tad kāpēc kalst?
 mistik  2007-01-11 20:38 
Jā...kaut kas starp paradīzi un elli! Man patika!
 kodax  2007-01-11 21:07 
Ļoti jauks!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?