Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lidojums debesīs

Dodiet man melni zeltītu sapni
ar sudrabmalas apmetni,
lai lidot spēju.
Uz zemes vairs nav vērts-
viss tik pelēks un ļauns,
te nenotiek nekas jauns,
vien zāle aug un aug.
Atkal un atkal
gribu nosapņot.
Varavīksni.
Blāvi vizošas debesis-
tās manas vienīgās mājas
te mākoņi zilgi-
manas vienīgās domas.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2006-08-03 14:46 
Skaisti teikts:))
 klusaisMiileetaajs  2006-08-03 14:47 
Te neko Tu nedabūsi. Tev jāiet pie čigāniem. Tie iedos dažādus pulverīšus un tad
tikai saturies, kādi sapņi rādīsies! :)))
 Spigana_spigana  2006-08-03 14:56 
kM- iepazistinasi mani ar kadu? ;)
 te_klasika  2006-08-03 15:09 
Vēl te tu esi vajadzīga!:)
 Spigana_spigana  2006-08-03 15:11 
uf, tas lab, ka es kadam esmu vajadziga... :))
 u_n_a  2006-08-03 17:44 
balsoju par Tavu palikšanu tepat!!!
tāpat jau pietiek problēmu :-(
...bet dzejolis
skaists un sajūtas tauriņa spārniem steidz apvārsnim pretim...
 Grieta  2006-08-03 17:57 
... uz Zemes un nekas jauns????????, nu gan Tu runā kā pie čigāniem jau pabijusi. Ko
dod pasaulei, to saņem pretī!
 planeeta  2006-08-03 19:15 
Katru dienu svaiga zāle,un saki,ka nekā jauna?!:)))
 Spigana_spigana  2006-08-03 20:14 
nu bet zale vienalga... :))
 Sircc  2006-08-03 20:28 
Tu tikko - brīvajā kritienā
Viss vienādi tāls
Tikai vējš
Tevi plēš.

Spārnus
piesargā

Tur lejā
rasas lāsīte klusi
saulstarus salasījusi
Visās varavīksnes
krāsās
izkususi
 Grethena  2006-08-03 20:31 
Vou!
 ienaidniece  2006-08-04 09:02 
Ja tagad teiktu -viss TEV beidzies uz šīs Zemes,tad prom Tu iet negribētu...
 Spigana_spigana  2006-08-04 09:40 
Tas atkarigs no ta uz kurieni... :)
 Sircc  2006-08-06 01:51 
Cilvis tā incanti iekārtots: viņam patīk tik tas, kā viņam nav. No šī izriet, kāpēc
tā mīlam haļavu, - tas ir tas svešais, ko pa klusam esam piesitši un varam
aptīksmināt no ārpuses.
Bet iekšpusē... jo vairāk tev ir iekšpusē, jo lielāks esi -
jo vairāk atbildības un problēmu. Būtu reiz zinājis - paliktu bērna prātā :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?