Mākoņi dejo

Mākoņi dejo
savādo pusnakts deju,
tie grib,
lai es atkal smejos,
bet neprātīgs klusums
līdzi nāk...
Sevi žēlojot
vairs nepaspēju
Tavu sirdi nosargāt!
Šai dienai
nebija jāatnāk,
jo reiz viss
varēja but savādāk...
Ir atkal klusumā mūžgā
kāds pēdu pāris aizgājis...
slīgst durvis pustumsā,
bet zinu jau -
vēl tikai brīdis palicis,
līdz pēdas smiltīs
vējš būs aizpūtis...
tik sauleszaķīts
vēl neprātīgi laižas
mākoņu dejā,
labirintā stāsies tas -
bezizejā....