Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

klusumā sapņi mirst

klusumā sapņi mirst,
caur putekļu kārtai tajos
sirds vēl mirdz;
atmiņas,
mirkļi
un cerības,
plīstoši stikli
un drūpoša sirds,
vārdi nepasacītie
klusumu sedz..
Nepalīdz vīns,
nereibst – tik sāp,
atmiņas līdzi nāk;
plosot gabalos
savu dzīvi…
kāpēc viss
nebija savādāk?
mirklis sapņu:
vēl jūtu, kā lēni kūstu
uz krekla apkakles…
mirdzoša lāse
pār vaigu Tev rit –
tā mana sirds,
pa kripatiņai veldzējot
un savu dzīvi atdodot -,
noreibusi vārdu glāstos
un bezmiega naktīs
izsapņotos stāstos
Viedokļi par dzejoli
 Ane_mone  2006-07-16 19:51 
skumji
 tavssargs  2006-07-16 20:33 
Skaidrs, ka vīns nepalīdzēs! Es parasti ņemu 0,7 Trīsgraudnieku. Palīdz.
 u_n_a  2006-07-16 22:03 
Vai Tu labi zini, ka shii deva nebuus par mazu?
 zxnx  2006-07-16 23:02 
skumji..tas pats, kas man tagad.....
 Tava_Stabilitate  2006-07-17 00:14 
Zaļumballē, kad grādi kā litri, tad šis iederētos. Komplektā ar melnajām biksēm,
seksuālu augumu, parasto intoksikāciju un meijas lūzumu. Krīt galdiņš, plīst kausi,
skaists vīrietis krīt pret zemi. Gadās, tā gadās. Šādā kontekstā, es dievinu šo
dzejoli.
 Paracelzs  2006-07-17 08:58 
Man arī patīk .:)
 kollin  2006-07-17 09:36 
Ļoti skumjš
 sarma7  2006-07-17 10:34 
neskumsti...
 sibemols55  2006-07-17 11:39 
T_S, melnas bikses,seksuāls augums,skaists vīrietis...?
 Paracelzs  2006-07-17 11:54 
Jā ,gravitāciju nedrīkst ignorēt .
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu